Atpakaļ
Valsts
Lietuva – jauna aktīva Eiropas Savienības (no 01 05 2004) un Ziemeļatlantijas valstu alianses (2004 03 29) biedre – kurai vienīgajai no Baltijas valstīm ir aptuveni 800 gadu vecas valstiskuma tradīcijas. Lietuva, kuras vārds pirmo reizi tika minēts pirms aptuveni tūkstoš gadiem (1009. g.), atrodoties Rietumu un Austrumu kultūru saskarsmes vietā, izdzīvoja dramatisku valsts neatkarības un nostiprināšanās vēsturi. Viduslaikos Lietuva bija lielākā aus trumeiropas valsts, kurā attīstījās amati un tirdzniecība ar citām valstīm. 1579. g. tika nodibināta Viļņas Universitāte – nozīmīgs Eiropas mēroga zinātnes un izglītošanas centrs. XVI gs. tika pieņemti trīs Lietuvas statūti, kā juridiskais civilizētas valsts pamats – tas ietekmēja arī citu Eiropas valstu likumdošanas izveidi. Neņemot vērā valsts valstiskuma zaudēšanu, Trešais statūts Lietuvā bija spēkā pat 250 gadus, palīdzot saglabāt nacionālo pilsonības apziņu. Lietuvas - Polijas konstitūcija, tāpat kā Francijas, pieņemta tajā pat gadā – 1791. g., ir vecākās Eiropā.
Viļņā tika iespiestas pirmās baltkrievu grāmatas: „Mazā ceļojumu grāmata “ (1522. g.) un „Apustulis“ (1525. g.), kā arī pirmā grāmata latviešu valodā – Pētera Kanīzija Katehisma tulkojums (1585. g.). Lietuvas galvaspilsēta ir poļu pirmās nacionālās operas šūpulis: Viļņā Staņislavs Monuška sacerēja operu „Halka“ un to šeit pirmo reizi atskaņoja (koncerta variants 1847. g., bet pirmizrāde Viļņas operas teātrī - 1854. g.
Viļņa vienmēr bijusi daudzu tautu, daudzu valodu un daudzu kultūru rietumnieciska Eiropas pilsēta. Pēdējā laikā Lietuva kļūst par neformālu Baltijas valstu politisko līderi – kura citām postpadomju vides valstīm nodod savu demokrātiskās attīstības pieredzi, enerģiski piedaloties ES atjaunošanas procesos. 2005. gada aprīlī Viļņā norisinājās 26 NATO valstu ārlietu ministru sanāksme.
Mūzika – saprotamākā valoda. Pirmie operas uzvedumi Lietuvā tika iestudēti XVII gs. sākuma – pēc nepilniem 20 gadiem, kad izveidojās šis mākslas žanrs. XVIII gs. izveidojās muižas teātri un balets. Lietuvas nacionālās operas un baleta teātris pirmo operas pirmizrādi skatītājiem sagatavoja 1923. g. priekšvakarā. Tagad teātrī ik gadus tiek sagatavotas 5-8 jaunas teātra un baleta izrādes, saglabājot klasisko „zelta fondu”. Lieliski dziedātāji, deju meistari, laba režisūra un oriģināla scenogrāfija izveido patiesi neaizmirstamas izrādes.
Pavasarī apjomīgajam mūzikas festivāla maratonam palīdz elitārais Viļņas festivāls. Tā koncertos piedalās – pasaules klasikas un džeza mūzikas zvaigznes un meistaru kolektīvi. Šī pasākuma stafeti pārņem
Pažaisļa klasiskās un baznīcu mūzikas festivāls, kura galvenie koncerti noris vienā no Eiropas baroka šedevriem – Pažaisļa klosteru ansamblī; citi koncerti – citās zālēs, baznīcās un klosteros. Patiesa visdažnedažādākās mūzikas jūra saplūst „Kristupa vasaras“ festivāla koncertos Viļņā un tās apkārtnē. Šajā festivālā harmoniski saderas klasikas meistari un avangarda izlecēji, blakus citai mūzikai – tiek atskaņoti klavieru, ērģeļu un ģitāras mūzikas cikli. Pavisam kopā festivālos nori s aptuveni 100 koncerti.
Ar improvizāciju uguņošanu iezaigojas starptautiskie Kauņas, Viļņas, Klaipēdas un pie Lūksto ezera norisošie džeza festivāli. Starp citu, Lietuvas džezisti oriģināli atskaņo mūziku – kas to nezin, šī mūzika top par fantastisk u jaunatklājumu. Džeza cienītāji Lietuvā ir uzcēluši pieminekli par godu džezo personībai Frankam Zappam. Jūnijā-septembrī Lietuvā noris aptuveni 10 starptautiskie folkloras festivāli, kuru uzvedumi jautrības virpulī iesaista arī skatītājus; aptuveni trīs desmiti etniskās kultūras nometņu un viens simts tautas daiļrades izstādes. Ik pēc četriem gadiem noris unikāls visas tautas pasākums – Dziesmu (un deju) svētki, uz kuru savus pārstāvjus sūta visi pasaules lietuvieši. Triju Baltijas valstu Dziesmu svētki – savienojošais UNESCO mantojuma saraksta biedrs.
Teātris. Pirmais drāmas uzvedums Lietuvā tika nospēlēts 1570. g. Valdības ēkas norisošajā teātri. Tajā gadā arī tika izveidots Viļņas universitātes (tajā laikā vēl Jezuītu kolēģijas) teātris. Lietuvā darbojas 13 valsts teātri (no tiem 8 drāmas, 2 leļļu, 3 muzikālie) un 10 ne valsts teātri un skatuves mākslas struktūras. Tagadējie Lietuvas teātra režisori ir pazīstami visā pasaulē. Eimunts Nekrošus, lugu filozofiskās un ainu attēlošanas virtuozs, jau vairākus gadus tiek apdāvinās kā labākais režisors: redzēt viņa ”Hamletu”, ”Makbetu”, ”Otello” vai jaunāko izrādi ”Dziesmu dziesma” – teātra iecienītāju sapnis. Ne mazāk populāra ir avangarda teātra ievērojamā persona Oskars Koršunovs, kurš ar savām izveidotajām izrādēm gandrīz jau ir paspējis iegūt pasaulē svarīgākos visus teātra festivālu apbalvojumus; viņa teātris – pastāvīgs Avinjona teātru festivāla dalībnieks. Lielisks režisūras meistars ir Mazā teātra vadītājs Rimas Tuminas, kurš ar savām izrādēm ir sajūsmojis daudzu valstu skatītājus. Interesantas ir Jona Vaitkus un Gyča Padegima izveidotās izrādes. Bez iepriekš minētajiem, valsts teātros strādā vēl daudz talantīgu režisoru un aktieru, kuru izrādes - kā nozīmīgi vai jauki brīvā laika svētki. Dzīva un krāsaina ir arī iecienītāju teātru apvienība – valstī ir ap 1500 dažnedažādas iecienītāju teātru trupas.
Māksla. Bez šaubām, ievērojamākais lietuviešu mākslinieks ir Mikalojus Konstantīns Čiurlionis (1875 – 1911), viņā – tāpat bija arī talantīgs komponists. Viņa māksla, kura ir grūti ievietojama vienas mākslas nozares ietvaros, tiek uzskatīta par ievērojamāko lietuviešu ieguldījumu pasaules kultūrā un viņš tiek pieminēts blakus tādiem populāriem modernistiem kā M. Kandinskis, E. Munhas, O. Redonas, F. Kupka un citi. Kauņā viņam ir izveidots muzejs - galerija.
Apmeklējot izstāžu zāles un galerijas, būsiet pārsteigts, cik daudzpusīga ir mūsdienu Lietuvas māksla. To veido figūras zīmējumu meistari un koloristikas virtuozi, kā arī minimālisma filozofi un abstraktu otas triepienu dzejnieki, - katras no tiem ir individuāls un savdabīgs. Kādā izstādē arī pats netīšām varat pabūt kā avangarda projekta dalībnieks, citā galerijā – kļūt par keramiķi un izgatavot sev medaļu. Mūsdienu mākslas patriarha figūras gleznošanas pārstāvja Augustina Savicka darbus var apskatīt viņa privātajā galerijā Viļņā; daudzu labāko valsts gleznotāju darbus ir sakolekcionējusi Stasja Juškas galerija ”Viļņa un Viļņas iedzīvotāji”. Viens no interesantākajiem skulptoriem ir Aloyzs Smilingis, Regimants Midvikis un Arūns Sakalausks. Feliksa Jakubauska gobelēni – ir kā jebkuras pasaules tekstila izstādes lepnums.
Interesanti un bagāti ir Eiropas (vairāk nekā 100 pasaules slavenu mākslinieku daiļdarbi) un Vilnojas skulptūru (40 dažādu valstu meistaru darbi) parki netālu no Viļņas, kā arī ekspozīcija zem klajas debess Klaipēdā, Paņevežā, Ventas ragā, Jodkratē un citur.
Valstī ir aptuveni 200 galerijas un mākslas izstāžu zāles. Lietuvas mākslinieku apvienībā – ietilpst vairāk nekā 1500 profesionālie mākslinieku.
Muzeji. Lietuvieši, pārdzīvojot dramatisku valsts vēsturi, sargā un cienī vēsturisko un kultūras mantojumu. Vecākais Lietuvas nacionālais muzejs ir lielākā valsts kultūras mantojuma glabātuve; blakus esošajam Vecajam arsenālam ir baltu pirms vēsture un lietuviešu tautas sākotne. Lietuvas tautas muzejs Rumšišķos zem klajas debess – četri valsts lielie etnogrāfiskie reģioni.
Bagātākās mākslas kolekcijas atrodas Lietuvas mākslas muzejā Hodkeviču un Radvilu namā, K.Varneļa mākās-muzejā, Lietišķās mākslas muzejā Viļņā, Nacionālajā M.K. Čiurļoņa mākslas muzejā, Mykola Žilinska galerijā Kauņā, Klaipēdas gleznu galerijā un citur.
Baisos padomju un II Pasaules kara represiju atspulgus var redzēt KGB namā ierīkotajā Genocīdu upuru muzejā Viļņā un Valsts Viļņas Gaona žīdu muzejā; Grūtu parkā netālu no Druskininkiem „trimdas nometnē “ tagad izvietoti no visas valsts savāktie padomju laika posma darbinieku pieminekļi. Padomju pazemes raķešu bāze atrodas Žemaitijas nacionālajā parkā.
Sports. Basketbols – mūsu valstī ir viens no populārākajiem sporta veidiem, kurš Lietuvas vārdu popularizē visā pasaulē ar savām uzvarām. Lietuva ir uzaudzinājusi kuplu skaitu pazīstamus basketbola sportistus – Arvīdu Saboni, Šarūnu Jasikeviču, Arvīdu Macijausku, Žydrūnu Ilgausku un citus sportistus, kā arī basketbola trenerus, tiesnešus un organizatorus. Neilgajā Lietuvas basketbola vēsture (pirmās basketbola sacensības norisa 1922. g.) mūsu valsts basketbolisti (vīrieši) 3 reizes kļuva par Olimpisko spēļu laureātiem, 3 reizes - par Eiropas čempioniem, vienu reizi - ar Eiropas vicečempioniem. Mūsu valsts sieviešu basketbola komanda tāpat var lepoties ar Eiropas čempionu un vicečempionu tituliem. Par Eiropas čempioniem pirms dažiem gadiem bija kļuvušas arī Lietuvas jaunatnes un jauniešu basketbola komandas. Diska metējs Virgīlijs Alekna – ir divu olimpiāžu uzvarētājs; pieccīņas dalībnieki Andrejs Zadneprovskis – olimpiskais sudraba balvas ieguvējs, bet Edvīns Krungolcs – trīskārtējais Eiropas čempions. Lietuvai pieder stiprākais spēkavīrs pasaulē – Žydrūns Savicks, trīskārtējais „Arnold‘s Strongman“ titula uzvarētājs. Pirmais, kurš pēc mūzikas debesīs uzsāka veikt figūras bija Jurģis Kairīs - pasaules akrobātiskās lidošanas elites līderis. Kustību grācijai un ekspresijai nepielīdzināmais sporta deju kolektīvs „Žuvėdra“ – ir četrkārtējie pasaules un pieckārtējie Eiropas čempioni.
Izklaides. Pārtika – ir viens no dzīves priekiem. Lielākajās pilsētās ir sastopamas dažādu valstu virtuves. Bet kur pieticīgi uzēst uzkodas vai smalki papusdienot – ir jāizvēlas jums: alus darītavu dziļos pagrabos vai saulgozī; kafejnīcās, kur pulcējas bohēma, jaunieši vai solīdākā publika; greznos retro vai modernā stila restorānos, lauku sētās, kuras piedāvā nacionālos ēdienus, vai eksotiskās padomju laiku ēdināšanas iestādēs. Mazākās pilsētās eksotisku virtuvi varbūt arī neatradīsiet, bet tajās tiešām tiks piedāvāti vismaz daži eiropeiski un nacionāli ēdienu. Un dažās lietuviešu alus šķirnes konkursu eksperti ir atzinuši par labākajām pasaulē.
Vakari –vilinātāji uz izklaidēm. Jums tikai vajadzēs izvēlēties vietu, kur paklausīties „dzīvu” džeza, roka, vokālo vai instrumentālo mūziku, ģitāras vai vijoles melodiju, ļauties jautrajiem latino vai mūsu tautas mūzikas ritmiem. Patiesa deju kaisle un trakulības līdz pat rītam ir novērojamas diskotēkās; tajās bieži ciemiņi ir labākie Rietumu valstu DJ. Nakts bāros un klubos tiek piedāvātas dažnedažādas šovu programmas un oriģināli striptīza uzvedumi. Apmeklējiet vismaz vienu kazino – varbūt Lietuva ir Jūsu azartiskās laimes zeme? Jo tā ir pašā Eiropas centrā.
|
|
|
|
|
Skatīties prezentāciju
