Lietderīga informācija

Lietuvas valsts: 

Neatkarīga demokrātiska republika (Lietuvas Republikas Konstitūcijas I nodaļas 1. pants). Valsts varu Lietuvā izpilda Saeima, Republikas Prezidents, Valdība un Tiesa. Valdības varu ierobežo Konstitūcija. Valsts iestādes kalpo cilvēkiem. (tur pat, 5. pants).

Valsts ģerbonis: No 1991. g. valsts ģerbonis ir balts Bruņinieks sarkanā fonā.

 

Nacionālais karogs:

Valsts (tautas) karogs sastāv no trīs vienādām horizontālām joslām: virsējā – dzeltena, vidējā – zaļa, apakšējā – sarkana. Karoga platuma un garuma attiecības – 1:2.

 

Valsts himna:

Vinca Kudirkas „Tautiskā dziesma“, kurai teksta autors sacerēja arī mūziku, 1919. g. oficiāli izsludināta kā tautas himna.

Administratīvais sadalījums:

Valstī ir 10 apriņķi, kuri aptver visus 60 rajonus un pilsētas.

Nacionālie svētki:

1. janvāris – jaunais gads;
16. februāris - Lietuvas valsts atjaunošanas diena;
1. marts – Lietuvas neatkarības atjaunošanas diena;
Svētdiena-pirmdiena (martā-aprīlī) - Lieldienas (vadoties pēc rietumu kristietības tradīcijām);
1. maijs - Starptautiskā darba diena;
Pirmā maija svētdiena – Mātes diena;
24. jūnijs – Rasas diena un Jāņi;
6. jūlijs - Valsts (Lietuvas karaļa Mindauga kronēšana) diena;
15. augusts – Žolinė/ Zāļu diena (Sv. Marijas uzņemšanas debesīs diena);
1. novembris - Visu Svēto diena (Veļu diena);
25. un 26. decembris – Ziemassvētki.

Lietuvas Republika atrodas Baltijas jūras austrumu piekrastē. Ziemeļu daļa robežojas ar Latviju (588 km), Austrumu daļa – ar Baltkrieviju (660 km), Dienvidu daļa ar Poliju (103 km) un Kaļiņingradas apgabalu (Krievijas Federācija, 273 km). Lietuvai pieder Baltijas piekraste, kura ir 90 km gara. 1989. g. Francijas nacionālais institūts noteica, ka 24 km no Viļņas uz ziemeļrietumiem ir ģeogrāfiskais Eiropas centrs.

Platība:

65 300 kv. km. Aptuveni trešdaļu teritorijas aizņem meži; 4,5 procenti – iekšējais ūdens. Lietuvā ir aptuveni 2800 ezeru, kuri ir lielāki par 0,5 ha, un 18 upes, kuras ir garākas par 100 km.
 
Klimats:

Jūras/kontinentālais. Vidējā jūlija temperatūra: +17°C, janvāra:  -4,9°C. Taču vasarā temperatūra var paaugstināties pat līdz +30°C, bet ziemā pazemināties līdz -32°C. Vasaras ir ievērojamas ar svaigu gaisu; taču ne katru ziemu ir daudz sniega.

Vietējais laiks:

Lietuva atrodas Centrālajā Eiropas laiko zonā: GMT+2 stundas (kā, piemēram., Helsinkos, Rīgā un Tallinā).

Iedzīvotāju skaits: 3,39 mlj. (2007 06 21).

Etniskais sastāvs:

Lietuviešu – 83,5 procenti
Poļu – 6,7 procenti
Krievu – 6,3 procenti
Baltkrievu -1,2 procenti
Citi – 2,3 procenti

Lietuvā dzīvo 115 dažādas etniskās grupas. Vadoties pēc tautiskā sastāva, Lietuva ir viena no nacionālākajām Baltijas valstīm etniskā sastāva ziņā.

Etniskais sadalījums:

Vadoties pēc kultūras novadiem un valodas atšķirībām, Lietuvu var iedalīt piecos reģionos: Augštaitija (ziemeļaustrumu un austrumu Lietuva), Dzūkija (dienvidaustrumu-dienvidu Lietuva), Suvalkija (dienvidu-dienvidrietumu Lietuva Nemunas upes otrā krastā) Žemaitija (ziemeļrietumu -rietumu Lietuva), Mazā Lietuva (dienvidrietumu-rietumu Lietuvas piekraste).

Reliģija:

Visvairāk dominē Romas katoļticība (aptuveni 80 procenti), citas konfesijas - pareizticīgie, Evaņģēlija luterāni, Evaņģēlija reformatori, vecticībnieki, jūdi, sunītu musulmaņi, karaīmi un citi.

Valoda:

Valsts valoda – lietuviešu. Visa sarakste un oficiālā sakaru uzturēšana realizējama lietuviešu valodā.
 
Galvaspilsēta:

Viļņa. Par Viļņas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1323. g.; patiesībā pilsēta Neries un Vilnias upes satekā, uz kalna nocietināta ar pili, bija izveidota jau iepriekš. Viļņas vecpilsēta – ir viens no lielākajiem un skaistākajiem Austrumu un Centrālās Eiropas (360 ha) un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objektiem. Pilsētā ir nodrošināta laba sabiedriskā trolejbusu, autobusu un maršruta mikroautobusu satiksme, kā arī daudz.

Lielākās pilsētas, vadoties pēc iedzīvotāju skaita (31 08 2007):

 1. Viļņa  - 542,2 tūkst.
 2. Kauņa – 358,1 tūkst.
 3. Klaipēda  - 185,9 tūkst.
 4. Šauļi  - 128,3 tūkst.
 5. Paņeveža – 114,5 tūkst.

Kūrorti:

Piejūras kūrorti – Palanga un Neringa;
Kontinenta ārstnieciskie kūrorti – Druskininkai un Birštonas.

Satiksme:

Gaisa transports:
Gaisa transporta satiksme ar Lietuvu ir lieliska. Lietuvā ir trīs starptautiskās lidostas:
   Viļņā (www.vilnius-airport.lt)
   Kauņā (www.kaunasair.lt) 
   Palangā (www.palanga-airport.lt).
Viļņu ar citām svarīgākajām Rietumu un Austrumu Eiropas pilsētās ar regulāriem maršrutiem vieno 11 aviokompānijas , Kauņu - 3 aviokompānijas, Palangu (piejūras kūrortu netālu no Klaipēdas ostas pilsētas) – 5 aviokompānijas. Pavisam Lietuvā ir 27 lidostas un aerodromi, vairākums no tiem var uzņemt privātās lidmašīnas.

Ūdens transports:
Prāmji. Klaipēdas ostu ar Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Polijas ostām savieno 6 maršrutu jūras prāmji (www.lisco.lt , www.scandlines.lt), savukārt valsts iekšienē prāmji savieno Klaipēdu ar Kuršu neriju (Smiltynė; www.keltas.lt ). Klaipēdā ir divas jahtu ostas, viena no tām ir kā kruīzu kuģu termināls – pašā pilsētas centrā. (http://www.ports.lt/jacht.php?lang=LT, www.lbs.lt).

Sauszemes ceļi:
Lietuvas ceļi un to tīkla infrastruktūra ir lai izplatīta – tā ir daudz labāka, salīdzinot ar visām kaimiņu valstīm. Automaģistrāļu, lauku un rajonu ceļu garums –21 tūkst. km, bet pavisam kopā – vairāk nekā 67,0 tūkst. km; ceļmalās ir gandrīz 400 apstāšanās un atpūtas laukumu, neskaitot ceļmalu ēdināšanas iestādes, moteļus un tamlīdzīgi; plaša gevielas uzpildes staciju sistēma.

Lietuvu šķērso 6 Eiropas maģistrāles:
E67: VIA BALTICA:  Helsinki - Tallina - Rīga - Pasvalys - Paņeveža - Kauņa - Marijampole - Varšava - Vraclava - Prāga;
E28: Berlīne - Gdaņska - Karalauči - Kybarti - Marijampole - Viļņa - Minska - Gomelis;
E77: Pskovas - Rīga - Jonišķis - Šauļi - Taurage - Karalauči - Gdaņska - Varšava - Krakova - Budapešta;
E85: Klaipēda - Kauņa - Viļņa - Lyda - Černovci – Bukarešta - Aleksandropolis;
E262: Ostrova - Daugavpils - Zarasi - Ukmerge - Kauņa;
E272: Klaipēda - Palanga - Šauļi - Paņeveža - Ukmerge - Viļņa.

Automobiļu braukšanas ātrums:
Apdzīvotās vietās - 50 km/h, ārpus pilsētu ceļos - 90/h, automaģistrālēs - 110 km/h (11 01 – 03 31) un 130 km/h (04 01 – 10 31), ja ceļa zīmes nenorāda citu braukšanas ātrumu.
Tehniskā palīdzība ceļā visu diennakti – tel. 1888.

Pasažieru transports:
Pilsētas un citas apdzīvotas vietas savieno pasažieru transporta maršruti (Autoostu adreses http://www.viskasturizmui.lt/imones/rubrika/P100 vai vaicāt informāciju pa tālr.118).

Starptautiskie autoceļu robežpunkti:
robeža ar Poliju - Kalvarijas ceļš A5; Lazdiju ceļš  135;
robeža ar Latviju - Būtinģes ceļš  A13; Bukaiču ceļš  A222; Kalviu ceļš  A12; Saloču ceļš  A10; Obelu ceļš  A122; Smėlynes ceļš  A6;
robeža ar Baltkrieviju – Lavorišku ceļš  103; Medininku ceļš  A3; Šalčininku ceļš  104; Raigarda ceļš  A4;
robeža ar Krievijas Federāciju (Kaļiņingradas apgabals) – Nidas ceļš  167; Panemunes ceļš  A12; Kybartu ceļš  A7.

Sauszemes ceļu un dzelzceļu karte: http://maps.takas.lt/english/